Būvju, kā arī būvkonstrukciju instrumentālā apsekošana tiek veikta, ja nepieciešams iegūt visprecīzākos objektīvos datus par atsevišķu nesošo elementu uzticamību. Līdztekus tam instrumentālās apsekošanas metodes var izmantot kā profilaktisku plānveida konstrukciju stāvokļa novērtējumu.
Kāds ir ēku apsekošanas mērķis?
Ēku instrumentālā apsekošana visbiežāk tiek veikta, kad nepieciešams novērtēt ēkas vai tās atsevišķu daļu tehnisko stāvokli turpmākai rekonstrukcijai vai kapitālremontam. Šādu darbību mērķis var būt nepieciešamība veikt vispārēju būves stāvokļa uzraudzību, ja vizuāli fiksējas deformācijas vai atsevišķu konstrukciju bojājumi.
Iemesls instrumentālās uzmērīšanas veikšanai dažkārt ir nepieciešamība novērtēt ēkas, kas atrodas avārijas stāvoklī, noplicinātas vai ierobežotas darbības stāvoklī. Tas savukārt ļauj veidot idejas par pasākumu kopumu, kas ļauj pagarināt kalpošanas laikulabierīcības.
Kad tiek veikta vizuāli instrumentālā pārbaude?
Tiek veikts būvju un būvju stāvokļa tehniskais vizuāli instrumentālais novērtējums:
- normatīvajos aktos paredzētajam ēku kalpošanas laika beigām;
- būtisku bojājumu, iznīcināšanas, konstrukciju defektu gadījumā konstrukciju ekspluatācijas laikā;
- pēc dabas katastrofu, ugunsgrēku, katastrofu ietekmes uz struktūrām;
- šādas objekta īpašnieka iniciatīvas gadījumā;
- mainot ēkas tehnoloģisko mērķi;
- atbilstoši būvvaldes noteikumiem.
Kādus darbus var veikt instrumentālās izmeklēšanas laikā?
Būvju instrumentālā pārbaude ietver:
- Ekspertu vērtējums pamatu sijām, režģiem, pamatiem kopumā.
- Ēku norobežojošo elementu tehniskā ekspertīze: stabi, sienas, kolonnas.
- Pārklājumu, siju, arku, griestu, plātņu, siju stāvokļa pārbaude.
- Savienojumu, mezglu, savienojumu, savienoto elementu, detaļu stāvokļa pārbaude, kas ir atbildīgas par rāmju stabilitāti.
- Inženierģeoloģisko, tāmes, projektēšanas darbu veikšana.
Instrumentālās izmeklēšanas secība un norise
Instrumentālās uzmērīšanas metodes ietver darbu, lai novērtētu ēku stāvokli unstruktūras vairākos secīgos posmos. Sākumā tiek veikti visi nepieciešamie ģeometrisko parametru un būvkonstrukciju faktisko izmēru mērījumi. Pēc tam tiek mērīti attālumi starp noteicošajiem mezglu konstrukcijas elementiem, precizēti sekciju un laidumu parametri, novērtēta balstu vertikāles pakāpe, izmērīts telpu faktiskais augstums.
Iepriekšminēto pasākumu beigās tiek novērsti pētījuma laikā atklātie defekti. Izstrādātie plāni un fotogrāfijas ir iekļautas tehniskajā pārskatā. Pēc konstatētajiem bojājumiem un defektiem tiek sastādīts īpašs akts. Rezultātā, pamatojoties uz būves tehniskā stāvokļa izziņu, veidojas gala secinājums.
Instrumentālās pārbaudes metodes
Būvju stāvokļa novērtēšanai var izmantot vairākas instrumentālās metodes:
- Nesagraujošs - ietver specializēta aprīkojuma izmantošanu: ultraskaņas testeri, Šmita āmurs, sklerometrs, instrumenti paraugu plēsšanai ar šķeldošanu.
- Laboratorijas instrumentālās izmeklēšanas metodes - paraugu ņemšana ar to turpmāko izmeklēšanu laboratorijā.
Prasības instrumentālajam izmeklējumam
Ēku un būvju stāvokļa novērtēšanu drīkst veikt tikai apmācīts personāls specializētās organizācijās, kurām ir pietiekama materiāli tehniskā bāze šādu darbu veikšanai.
Pirmkārtinstrumentālā pārbaude tiek veikta pēc diviem gadiem pēc objekta nodošanas ekspluatācijā. Turpmākas šāda veida aptaujas varētu veikt apmēram reizi desmit gados.
Iegūtajos rezultātos obligāti jāietver vesels objektīvu datu klāsts, kas ir pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par objekta turpmāko darbību.
Tehniskā atzinuma veidošana
Tehniskais secinājums ir instrumentālās izpētes vissvarīgākais produktīvais elements. Tajā jāietver īss pārbaudāmā objekta apraksts, konstrukciju novērtējuma rezultāti, defektīvās loksnes ar konstatēto noviržu un bojājumu sarakstu.
Instrumentālā uzmērīšana paredz tehniskā ziņojuma izveidi, kurā iekļauti visi laboratorijā veikto pētījumu paraugu rezultāti, atsevišķu konstrukciju, pamatu, grunts nestspējas novērtējums.
Tehniskā ziņojuma dati ļauj instrumentālās aptaujas ierosinātājam izvēlēties optimālos režīmus objekta drošai darbībai. Pamatojoties uz slēdzienu, iespējams izveidot darba plānu, kura īstenošana novērsīs ārkārtas situāciju, katastrofu, sabrukumu rašanos.
