Ēku un būvju apsekošana ir procedūra, lai pārbaudītu konstrukciju derīgu tehnisko stāvokli un ekspluatācijas īpašību saglabāšanu. Novērtējums tiek veikts, lai uzraudzītu stāvokli un noteiktu remonta vai atjaunošanas darbu nepieciešamību.
Kāda ir atšķirība starp ekspertīzi un pārbaudi
Ēku un būvju tehnisko apsekošanu nedrīkst jaukt ar ēku rūpnieciskās drošības ekspertīzi. Pēdējais tiek veikts objektos, kas saistīti ar bīstamu ražošanu, un tas ir obligāti jāreģistrējas Rostekhnadzor. To var veikt tikai specializētas organizācijas, kurām ir atbilstoša licence šo darbu veikšanai, ko izdevusi Rostekhnadzor, un saskaņā ar noteiktiem normatīvajiem dokumentiem. Pirmkārt, tie ietver federālo likumu "Par bīstamo ražošanas iekārtu rūpniecisko drošību". Pārbaudes noteikumu jaunā redakcija stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī. Tehniskās ekspertīzes rezultāti ir obligāti jāreģistrēRostechnadzor. Uzraudzības iestādēm ir pienākums ik pēc 5 gadiem veikt rūpniecisko objektu tehnisko apskati.
Ēku apsekošana ir neatkarīga būvju un inženiersistēmu stāvokļa pārbaude, kas tiek veikta brīvprātīgi. Faktiski tā ir informācijas apkopošana par būvju tehnisko stāvokli uz doto brīdi, lai noteiktu remonta nepieciešamību, rekonstrukcijas iespēju vai objekta tirgus vērtības novērtēšanu.
Kad veikt ēkas apsekojumu
Nepieciešamība pēc aptaujas var rasties dažādu iemeslu dēļ. Jebkuras ēkas iegāde īpašumā ir saistīta ar lielas summas ieguldījumu. Ēkas stāvokļa sākotnējā apsekošana palīdzēs iegūt objektīvu izpratni par tās tehnisko stāvokli un pasargās Jūs no papildu laika un naudas tērēšanas nākotnē.
Šajā gadījumā ir iespējams noteikt visas ēkas vai atsevišķu konstrukcijas elementu fiziskā nolietojuma pakāpi un konstatēt objekta faktiskās izmaksas.
Nepabeigta vai ugunsgrēka skarta objekta pārbaude
Pērkot nepabeigtu objektu, vēlams veikt rūpīgu ēkas stāvokļa pārbaudi, lai noteiktu turpmāko darbu apjomu. Pēc audita būs skaidrs, vai un cik lielā mērā ēkai nepieciešams remonts, vai nepieciešama rekonstrukcija, vai lētāk un vienkāršāk ir to nojaukt un uzbūvēt jaunu.
Struktūras stāvokļa pārbaude ļausadekvāti novērtēt pārstrukturēšanas vai remonta iespēju un nepieciešamību. Piemēram, diezgan izplatīta prakse, pērkot māju pēc ugunsgrēka, dažos gadījumos var prasīt ēkas stāvokļa pārbaudi, lai noteiktu adekvātu cenu un rekonstrukcijas darbu veikšanas iespējamību.
Ēku un būvju tehniskā apsekošana palīdzēs plānot nepabeigta vai ugunsgrēkā bojāta objekta rekonstrukciju. Tas dos objektīvu vērtējumu par nesošo konstrukciju stāvokli, to atbalsta resursiem un stabilitāti.
Pārbaude pirms remonta vai rekonstrukcijas
Plānojot rekonstrukciju, ēkas modernizāciju vai kapitālo remontu, ieteicams veikt ēkas konstrukciju apsekošanu. Šīs procedūras nepieciešamību nosaka šo darbu projekta sastādīšanas īpatnības.
Jaunas ēkas projektēšana ir vieglāks uzdevums nekā darbu plānošana esošajā objektā. Šajā gadījumā tiek veikta ēku un būvju apsekošana un tehniskā apsekošana, lai noteiktu, kuri ēkas konstruktīvie elementi ir jānomaina vai jānostiprina, kādas izmaiņas tiks veiktas telpu plānojumā.
Projektējot var mainīt objekta funkcionālo mērķi, paplašināt vai samazināt platību, atkarībā no īpašnieka vēlmēm. Ēku tehniskā apsekošana ļaus noteikt pieļaujamo slodžu pieauguma līmeni uz nesošajām konstrukcijām, kadēkas pārbūve vai virsbūve.
Būvniecības un montāžas darbu atsākšanai pēc ilgāka pārtraukuma ir nepieciešama arī iepriekšēja apsekošana, lai noteiktu ēkas pašreizējo stāvokli un noteiktu darbu turpināšanas iespējamību.
Konstrukciju deformācijas un bojājumi - pārbaudes iemesls
Defektu vai bojājumu parādīšanās konstrukcijās, deformāciju izmaiņu rašanās ēkas ekspluatācijas laikā ir pamats rūpīgai ekspertīzei.
Ēku būvinspekcija tiek veikta, lai konstatētu projektēšanas trūkumus, būvnormatīvu pārkāpumus un nekvalitatīvu darbu. Šajā gadījumā ir iespējams atklāt laulību, slēptos trūkumus, nekvalitatīvu materiālu izmantošanas gadījumus.
Aptauja palīdzēs noteikt ēku bojājumu vainīgos. Bojājumi var rasties no tā, ka projektēšanas vai būvniecības darbi veikti analfabēti vai nolaidīgi, izcēlies ugunsgrēks vai plūdi, veikts globāls remonts blakus telpā vai ēkā, kas izraisīja, piemēram, grunts pamatnes deformāciju. Labi veikta apsekošana ļaus noteikt kaitējuma pakāpi, piedzīt naudu tiesas ceļā un noteikt turpmākās ēkas ekspluatācijas iespējas.
Aptauja ir nepieciešama ēkām, kuras sabojājušas dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas. Tas dos iespēju novērtēt ēkas stāvokli, tās turpmākās izmantošanas iespējas, remonta nepieciešamību un apjomu unrestaurācijas darbi.
Ēku apskate - ieviešanas posmi
Pilnīga ēku un būvju pārbaude ietver trīs savstarpēji saistītus posmus: sagatavošanu, vizuālo apskati un detalizētu pārbaudi. Dažos gadījumos pietiek ar pirmo divu posmu veikšanu, jo pēdējais ir saistīts ar īpaša aprīkojuma izmantošanu un līdz ar to papildu naudas izmaksām. Detalizētas izmeklēšanas nepieciešamību nosaka speciālists, un tā tiek nozīmēta, ja vizuālā pārbaudē nevar pilnībā identificēt visas problēmas.
Lai konstrukciju izpētītu rūpīgāk un efektīvāk, tiek izmantots termovizors - speciāla diagnostikas iekārta, kas fiksē temperatūras līmeņa izmaiņas. Ar tās palīdzību var atklāt acīm paslēptus defektus, veikt būvkonstrukciju defektu analīzi. Šīs ierīces darbības pamatā ir attēlu uzņemšana infrasarkanajos staros.
Gatavošanās ēkas apskatei
Sagatavošanas gaitā speciālists iepazīstas ar pašu objektu, projektēšanas un izpilddokumentāciju un visiem pieejamajiem iepriekšējo remonta vai rekonstrukcijas darbu ierakstiem, kā arī iepriekšējām apsekojumiem. Dokumentu izpēte ļauj iegūt informāciju par projektēšanas un būvniecības laiku, būvniecības tehnoloģijām, izmantotajiem materiāliem, iespējamām novirzēm un izmaiņām projektā, datus par ekspluatācijas apstākļiem un defektiem un bojājumiem, kas radušies tā ekspluatācijas laikā. Ja nav nepieciešamās dokumentācijas, tiek veikti mērījumi unzīmējums ir izveidots. Pamatojoties uz saņemto darba uzdevumu, tiek sastādīta darba programma.
Iepriekšēja pārbaude un detalizēta pārbaude
Vizuālā pārbaude ietver visas ēkas un atsevišķu konstrukcijas elementu pārbaudi. Šajā gadījumā tiek izmantotas mērīšanas ierīces un instrumenti. Tiek apkopots identificēto problēmu apraksts ar ieteikumiem to novēršanai.
Ja vizuālā pārbaudē tiek konstatēti būtiski bojājumi, kas samazina konstrukcijas un atsevišķu elementu izturību, vai nav iespējams veikt pilnīgu konstrukciju izpēti, ieteicama detalizēta pārbaude. Tam tiek izmantots speciāls aprīkojums, tiek ņemti būvmateriālu paraugi laboratoriskai izpētei.
Kad pabeigta ēku tehniskā apsekošana, tiek sastādīts tehniskais akts, kurā ir visi iegūtie dati un apsekojuma rezultāti, ieteikumi konstatēto problēmu novēršanai, iespējamie būves nostiprināšanas varianti.
