Iekšzemes likumdošanā ir normas un likumi, kas skaidri nosaka kapitālā remonta jēdzienu un tā īstenošanas iezīmes. Tomēr ne visi zina šos noteikumus. Mēģināsim atbildēt uz dažiem jautājumiem par to, kā veikt ēku un būvju kapitālo remontu un kam par to būtu jāatbild.
Vispirms ir jātiek galā ar pašu koncepciju. Ēkas kapitālais remonts ir pilsētplānošanas process, jo ēka ir pilsētas bilancē un ir pilsētas pamatlīdzekļu objekts. Procedūra tiek veikta tā, lai konstrukciju varētu izmantot ilgu laiku un tā pastāvīgi būtu darba stāvoklī.
Pamatojoties uz likumu, visas darbības, kuru mērķis ir uzturēt īpašumu labā stāvoklī, ir jāveic īpašniekam. Tas ir, ja ēka ir valsts īpašumā, tad remontdarbi jāveic tās apdzīvotās vietas administrācijai, kuras bilancē šī būve atrodas. Ja tas nav valsts īpašums, tad par tā integritāti un drošību atbild privātīpašnieks. Protams, likums paredz dažus izņēmumusvispārīgie noteikumi.
Ēku kapitālais remonts jāveic gadījumos, kad to darbība rada apdraudējumu darbiniekiem vai citiem cilvēkiem, kā arī tad, ja ēkā nevar nodrošināt normālus darba apstākļus. Ja ēkas tiek izīrētas, tad ēku kapitālais remonts jāveic to īpašniekam. Lai arī par esošajiem trūkumiem viņš zinājis pirms objekta nodošanas svešā īpašumā. Lai gan šīs saistības namīpašnieks likumā noteiktajos gadījumos var nodot citām personām.
Jāsaka, ka iestādes stingri uzrauga tādas procedūras kā ēku kapitālremonta norisi, jo tās īstenošanas laikā noteikti tiek ietekmētas konstrukciju konstruktīvās īpašības. Taču noteikumi nevar likt īpašniekam uzraudzīt būves tehnisko stāvokli.
Šobrīd ir tikai viens dokuments, kas kontrolē plānoto preventīvo pasākumu izpildi attiecībā uz nedzīvojamām būvēm. Bet tas nav pārskatīts kopš Padomju Savienības laikiem.
Ēku kapitālremontā jāietver sākotnējs būves stāvokļa novērtējums, kā arī nepārtraukta objekta stāvokļa inženiertehniskā uzraudzība pēc nepieciešamo pasākumu veikšanas. Būtu labi, ja likumdošanā būtu precīzi noteiktas prasības ēkām un to drošībai, kas liktu īpašniekiem veiktēku kapitālais remonts, lai samazinātu to sabrukšanas risku. Galu galā īpašnieks ir atbildīgs par to, lai ēka nonāk stāvoklī, kurā tā ir bīstama ekspluatācijā.
Katrā ziņā kapitālā remonta procedūra ir nepieciešama, normāla ēkas ekspluatācija, pirmkārt, ir paša īpašnieka interesēs.
