Būvdarbu līgums ir ierasta parādība mūsdienu tiesiskajās attiecībās. Tās būtība ir tāda, ka divas puses, ko sauc par darbuzņēmēju un pasūtītāju, noslēdz abpusēji izdevīgu darījumu. Līgums paredz, ka būvuzņēmējs veic noteiktu būvdarbu apjomu, ko apmaksā pasūtītājs.
Līgumā ir noteikti noteikumi, nosacījumi, darbu veikšanas kārtība, tehniskās dokumentācijas noformēšana un citas svarīgas detaļas. To visu darbu veicējs veic pilnā apjomā, tas ir, piemēram, uzceļ vai atjauno māju. Šāds darbs ir viņa atbildība. Pasūtītājs savukārt nodrošina būvlaukumu. Atliek arī tāmes un projektēšanas dokumentācijas saskaņošana un objekta pieņemšana pēc būvdarbu pabeigšanas.
Būvniecībā var būt iesaistīti vairāki darbuzņēmēji. Līgumā noteiktais darbu apjoms ir izpildāms. Līgumslēdzējam šī prasība ir jāizpilda noteiktajā termiņā. Iespējama arī tāda vienošanās, kurā pasūtītājs un ģenerāluzņēmējs slēdz vienošanos, un pēdējais uztic darbu izpildi citām oriģināldokumentos nenorādītām personām. Tādējādi ģenerāluzņēmējs variesaistīt kādu noteikta veida darbu veikšanā, taču tas nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt līgumā noteikto gala rezultātu.
Tieši pirms līguma noslēgšanas puses izskata nosacījumus un dokumentāciju. Pasūtītāja pusē jāiesniedz objekta skice, projekts, būvlaukuma plāns un būvatļauja. Darbuzņēmējs to visu apsver un, savukārt, izsniedz licenci pārskatīšanai, ja tas darbojas likumīgi.
Līgums pēc savas nozīmes ir diezgan sarežģīts darījums. Jāņem vērā, ka apdraudēts ir gan būvuzņēmējs, gan pasūtītājs. Ja objekts ir ļoti nopietns un prasa īpašu atbildību no abām pusēm, tad nekādā gadījumā nevajadzētu kļūdīties. Likumsakarīgi, ka ir ļoti svarīgi līgumā paredzēt pat vissīkākās detaļas, lai neiekristu lamatās un nekļūtu par krāpnieku upuri.
Negatīvu situāciju rašanās pēc darba līguma noslēgšanas nav nekas neparasts. Sagadījās, ka negodīgs darbu veicējs un krāpnieku grupa paņēma kontā ieskaitīto naudu un pazuda nezin kur. Par to atbildīgās personas bieži netika atrastas vispār, shēmas bija sarežģītas un pārdomātas. Iespējams arī cits notikumu pavērsiens. Piemēram, valsts objekta celtniecība tika uzticēta neapdomīgam darbuzņēmējam, kurš nokavēja termiņus un/vai pieļāva daudzas kļūdas.
Patiesībā gan ģenerāluzņēmējs, gan viņa padotais var būt negodīgs. Praksē ir gadījumikad pasūtītājs bija negodīgs, nesamaksāja norunāto summu vai pieprasīja papildu darbu. Šādos gadījumos bez tiesas prāvas lietas tiek pabeigtas ļoti reti. Pieredzējis darbuzņēmējs to saprot pat bez jurista palīdzības.
Var secināt, ka līguma slēgšana prasa pastiprinātu abu pušu modrību. Labāk izmantot labu juristu un apjautāties par pretējo pusi, nekā vēlāk rūgti maksāt ar saviem spēkiem, nerviem un naudu. Tāpat ir jāzina visi valsts politikas smalkumi līgumslēgšanas jomā un attiecīgo likumdošanas aktu normas.
