Autonomo inženiertehnisko instrumentu pieaugošā popularitāte jau mājas projektēšanas stadijā liek topošajam īpašniekam veidot neatkarīgu apkures sistēmu. Tas ir tālu no ideāla, taču daudzi ir gatavi maksāt par tā priekšrocībām. Turklāt iespēja ietaupīt ar šādu izvēli nav pilnībā aizslaucīta malā. Taču pastāv arī aprīkojuma lietošanas drošības, uzticamības un ergonomikas jautājumi, tāpēc gan atkarīgās, gan neatkarīgās apkures sistēmas ir jāapsver detalizēti un ar uzsvaru uz konkrētiem lietošanas nosacījumiem. Šajā gadījumā tiks atzīmētas katra no šiem jēdzieniem visizteiktākās iezīmes un atšķirības.
Atkarīgā apkures sistēma
Šādu komunikāciju centrālā saite ir lifta mezgls, caur kuru tiek veikti dzesēšanas šķidruma regulēšanas uzdevumi. No siltumtrases līdz dzīvojamās ēkas sadales mezglam ūdens tiek piegādāts pa cauruļvadu, un mehānisko vadību veic ieplūdes vārstu un vārstu sistēma - tipiska santehnika.armatūra. Nākamajā līmenī ir bloķēšanas mehānismi, kas regulē karstā ūdens padevi atgaitas un ieplūdes ķēdēs. Turklāt privātās lauku mājas apkures sistēma var nodrošināt divus savienojumus - atgaitas līnijai un padeves kanālam. Tālāk mājas piesienamajām vietām seko kamera, kurā tiek sajaukti siltumnesēji. Karstas plūsmas var netieši saskarties ar ūdeni atgaitas ķēdē, pārnesot uz to daļu siltuma. Apkopojot šo daļu, varam secināt, ka ūdens tiek sūtīts uz karstā ūdens sistēmu tieši no centrālās siltumtrases.
Neatkarīga apkures sistēma
Šīs sistēmas galvenā iezīme ir starpposma savākšanas punkta klātbūtne. Dzīvojamās privātmājās to var realizēt kā vadības staciju (tai skaitā spiediena samazināšanai), taču šo shēmu neatkarīgu padara siltummaiņa integrācija. Tas veic karsto plūsmu racionālas un līdzsvarotas pārdales funkcijas, nepieciešamības gadījumā arī uzturot optimālu temperatūras režīmu. Tas ir, ar neatkarīgu apkures sistēmas pieslēgumu siltumtīkls kā tāds nedarbojas kā tiešs piegādes avots, bet tikai novirza plūsmas uz starpposma tehnoloģisko punktu. Tālāk, atbilstoši veiktajiem iestatījumiem, mērķtiecīgākā variantā no tā var nodrošināt gan dzeramo ūdeni, gan karstā ūdens piegādi ar apkuri un citām sadzīves vajadzībām.
Salīdzinājums pēc atkarības no elektroenerģijas piegādes pakāpes
Šajā gadījumā enerģētiskā neatkarība nozīmē elektrības trūkumu. Citiem vārdiem sakot, kā sakari varēs turpināt savu darbu, ja viena vai otra iemesla dēļ gaisma tiks izslēgta. Vai šajā aspektā ir principiālas atšķirības starp atkarīgajām un neatkarīgajām apkures sistēmām, jo abas infrastruktūras var nodrošināt energoietilpīgu apkures katlu darbību? Patiešām, praksē visbiežāk abas sistēmas šajā ziņā ir līdzvērtīgas, taču pati atkarīgā pieslēgšanas shēma centrālapkures tīklam var iztikt bez elektroiekārtām un apgādāt patērētāju visu gadu arī bez gaismas - protams, ja nav cita veida neveiksmes. Neatkarīgas sistēmas gadījumā pat ar minimālu aprīkojumu tā pati kolektora bloka ar automatizāciju klātbūtne, visticamāk, padarīs sistēmu nedarbīgu vai atslēgs tās funkcionalitāti uz avārijas periodu elektrotīklā.
Uzticamības un izturības salīdzinājums
Tehniski sarežģītu un daudzlīmeņu sistēmu darbības prakse liecina, ka tās ir mazāk apkopjamas un biežāk tām jāveic profilaktiskās pārbaudes ar apkopes pasākumiem. Nevarētu teikt, ka apkures sistēmas neatkarīga pieslēgšana samazina kopējo uzticamības un drošības līmeni (atsevišķos gadījumos pat paaugstina), taču remonta un atjaunošanas pasākumu veikšanas taktikai jābūt citā un atbildīgākā līmenī.
Lai pārbaudītu siltummaini un, vismaz būs jāpalielina darbaspēka un laika resursiblakus esošās zirglietas. Iespējamie nekontrolēti negadījumi šajā mezglā var izraisīt cauruļvada bojājumus. Tāpēc speciālisti iesaka uzstādīt vairākus sensorus ar spiediena, temperatūras un hermētiskuma kontroli. Jaunākie kolektoru skapji paredz arī pašdiagnostikas kompleksu izmantošanu nepārtrauktai sistēmas stāvokļa uzraudzībai. Kas attiecas uz slēgto apkures infrastruktūru, tad tai arī šādi kontroles un mērīšanas armatūra nebūs lieka, taču šajā gadījumā tās nepieciešamība nav tik liela.
Ergonomikas salīdzinājums
Patiesībā visus augstāk minētos neatkarīgo sistēmu trūkumus nosaka lietotāju vēlme iegūt gan ērti lietojamu, gan ekonomisku apkures līdzekli. Kā tas tiek panākts? Tas ir saistīts ar starpposma vadības un sadales bloku, kas savienots ar siltummaini. Galvenās atšķirības starp neatkarīgām un atkarīgajām apkures sistēmām regulēšanas ziņā ir saistītas ar to, ka pirmajā gadījumā tiek nodrošinātas plašākas iespējas karstā ūdens darbības parametru precizēšanai. Jo īpaši automātiskās vadības līdzekļi ļauj programmēt siltuma sadali noteiktos apjomos un atbilstoši paredzētajām kontūrām noteiktos laika intervālos - no stundām un dienām līdz nedēļām.
Atkarīgo apkures sistēmu plusi
Papildus jau pieminētajai uzticamībai un zemākām uzturēšanas izmaksām (vismaz no lietotāja puses) varam uzsvērt diezgan augstu veiktspēju un stabilu apkopikarstā ūdens temperatūra vidēji no 95 ºС līdz 105 ºС. Tajā pašā laikā gan atkarīgās, gan neatkarīgās apkures sistēmas var vienlīdz regulēt siltuma režīmu. Tikai pirmajā gadījumā par šo regulējumu būs atbildīgi komunālie uzņēmumi, sadales sistēmās integrējot radiatorus, lai maisītu ūdeni ar dažādu temperatūru. Tieši daudzdzīvokļu ēkām šis risinājums ir optimāls veiktspējas un finansiālās iespējamības ziņā.
Atkarīgo apkures sistēmu mīnusi
No šādu sistēmu darbības negatīvajiem aspektiem jāatzīmē sekojošais:
- Intensīvs darba ķēžu piesārņojums ar katlakmeni, netīrumiem, rūsu un visa veida piemaisījumiem, kas var iekļūt patērētāju iekārtās.
- Augstākas prasības remontdarbiem. Fakts ir tāds, ka atkarīgām un neatkarīgām apkures sistēmām šādos gadījumos ir nepieciešama dažāda līmeņa speciālistu pieslēgšana. Viena lieta ir reizi gadā veikt remontu maģistrālajā līnijā, bet cita lieta ir katru mēnesi veikt visaptverošu lifta montāžas cauruļvadu pārbaudi mājās.
- Iespējams ūdens āmurs. Nepareizs sakaru savienojums vai pārāk augsts spiediens ķēdē var izraisīt cauruļu plīsumus.
- Zema dzesēšanas šķidruma pamatkvalitāte sastāva ziņā.
- Kontroles un vadības grūtības. Komunālās ūdens sildīšanas tehnoloģiskajās stacijās to pašu slēgvārstu atjaunināšanas process notiek diezgan lēni, kas var izraisīt spiediena bilances traucējumus.
Neatkarīgu sistēmu plusi
Jau tuvojoties mājas ūdensapgādes tīkla galvenajiem patērētājiem, tiek nodrošināts vesels sagatavošanas pasākumu klāsts, lai nodrošinātu dzesēšanas šķidruma sadali, filtrēšanu un regulēšanu. Visas slodzes krīt nevis uz gala aprīkojumu, bet uz siltummaini ar hidraulisko tvertni, kas tieši saņem resursus no galvenā avota. Šāda resursu sagatavošana privāti praktiski nav iespējama, ekspluatējot atkarīgas apkures sistēmas. Neatkarīgas ķēdes pieslēgums ļauj arī racionāli izmantot ūdeni dzeršanas vajadzībām optimālai attīrīšanai. Plūsmas ir sadalītas atbilstoši paredzētajam mērķim un katra līnija var nodrošināt atsevišķu apmācības līmeni, kas atbilst tehnoloģiskajām prasībām.
Neatkarīgas apkures sistēmas mīnusi
Protams, papildu regulējošo un instrumentālo iekārtu ieviešana infrastruktūrā izmaksās dārgi. Ja ņemam vērā katla vai radiatora izmantošanu ar cirkulācijas sūkņa atbalstu kā galveno siltummezglu, tad mēs varam runāt par 500-700 tūkstošiem rubļu. Šajā ziņā atkarīgās un neatkarīgās apkures sistēmas radikāli atšķiras. Starp citu, atkarīgais savienojums var iztikt bez taustāmām izmaksām. Cita lieta, ka privātmājā īpašnieki tīklā parasti ievieš diezgan efektīvus katlus un katlus. Turklāt starp trūkumiem tiek atzīmētas arī augstās drošības prasības. Tas nenozīmē, ka autonoma ķēde ar vairākiem siksnu slāņiem pati par sevi ir lieliskabīstamība, tomēr tīkla paplašināšana ar savienojumu ar duci starpierīcēm uzliek lielu atbildību lietotājam, darbojoties ar sistēmu.
Vispārīgi padomi apkures sistēmas izvēlei
Atkarīgās līnijas siltumnesēju savienošanai tagad tiek uztvertas kā novecojušas, bet neatkarīgās - kā funkcionālāks, līdzsvarotāks un ergonomiskāks risinājums. Bet kāda apkures sistēma ir piemērota, ja mēs runājam par vidējo privātmāju ar tipisku enerģijas patēriņu? Sākotnēji varat koncentrēties uz atsevišķām neatkarīgu sistēmu konfigurācijām, taču neaizmirstiet par šādām niansēm:
- Ja ir tehniskas grūtības apkures iekārtu sakārtošanā, tad vairāk attaisnosies atkarīga sistēma.
- Ja ir periodiski strāvas padeves pārtraukumi, tad kopā ar siltummaini būs jāiegādājas arī autonomais ģenerators.
- Jo ilgāks apkures periods, jo izdevīgāk būs pāreja uz atkarīgu sistēmu.
- Domām un principā zemu izmaksu objektiem siltumenerģijas ziņā ilgtermiņā vēlams izdarīt izvēli par labu neatkarīgam pieslēgumam.
Vai vienu sistēmu var pārveidot par citu?
Teorētiski tas ir pilnīgi iespējams – gan vienā, gan otrā virzienā. Būtībā viņi tikai modernizē atkarīgās sistēmas, taču var rasties nepieciešamība rekonstruēt neatkarīgu infrastruktūru. Tajā pašā laikā racionālākais variants, kad būs iespējams dažādās pakāpēs saglabāt priekšrocībasabas sistēmas, būs neatkarīgas apkures sistēmas ieviešana ar slēgtām ievades ķēdēm. Tas nozīmē, ka tās funkcijas, kuras standarta neatkarīgā shēmā veica atsevišķa kolektora iekārta ar pilnu vadības bloku komplektu, šajā gadījumā pārņems punktveida ierīces. Dažādos mājas tīkla līmeņos pirms tuvošanās patērētājiem ir iespējams ievietot filtrus, kompresoru blokus, sadalītājus, cirkulācijas sūkņus un hidraulisko tvertni.
Secinājums
Tomēr drošība joprojām ir noteicošais faktors vienas vai otras apkures sistēmas izvēlē. Un, ja vienā gadījumā par to atbildēs apkalpojošo organizāciju darbinieki, tad citā šos uzdevumus lielā mērā uzņemsies pats lietotājs. Un abās situācijās eksperti iesaka periodiski pasūtīt neatkarīgu apkures sistēmas pārbaudi, kas ļaus profesionāli novērtēt cauruļvada un blakus esošo ķēžu pašreizējo stāvokli ar procesa iekārtām. Starp citu, tas ir īpaši svarīgi iedzīvotājiem, kuri izmanto veco māju komunikācijas. Šādos gadījumos regulāri jāveic visaptveroša pieslēguma siltumtīklam diagnostika, izolācijas hermētiskuma un atbilstības noteiktajām prasībām pārbaude.
