Projektēšanas darbi ietver tehniskās dokumentācijas izstrādi, kas vēlāk tiek izmantota par pamatu būvobjekta realizācijai. Arhitektūras risinājumi šajā kontekstā spēlē saiknes lomu starp plāna īstenošanas konstruktīvo, funkcionālo un estētisko aspektu. Ēka tiek būvēta, ņemot vērā tās praktiskās ekspluatācijas prasības, taču, ja iespējams, tiek veikti arī mākslinieciski un estētiski pielāgojumi. Arhitektūras un plānošanas risinājums nav pilnīgs bez grozījumiem trešo pušu objekta ekspluatācijas aspektos. Izstrādātāji ņem vērā sociālās, ekonomiskās, sanitārās un vides prasības un nosacījumus, kādos tiks izmantota topošā ēka.
Izkārtojuma elementi
Plānošana skar vairākas atsevišķu arhitektūras un strukturālo objektu grupu kategorijas, no kurām tiek veidota ēka. Šo sarakstu, kā arī tehniskās prasības projekta īstenošanai nosaka īpašs noteikumu kopums (SP). Arhitektūras un plānošanas lēmumus mūsdienās regulē dokuments SP 31-107, saskaņā ar kuru tiek izdalītas šādas plānošanas elementu kategorijas:
- Ieejas grupa. Šajā kategorijā ietilpst vestibili, vestibilu zonas, dežūrtelpas utt.
- Evakuācijas ceļi un kāpņu telpas.
- Liftu mezgli un atveres. Dažos plānos šajā kategorijā ir iekļauti arī kanalizācijas kanāli.
Katrai no uzskaitītajām grupām arhitekti izvēlas optimālos izvietojuma parametrus lietošanas ergonomikas un drošības ziņā.
Vides drošības problēmu risināšana
Dzīvojamās ēkas projektēšana, kā jau minēts, ietver vides un sanitāro apstākļu ievērošanu. Speciālistiem bez kļūmes jāņem vērā gamma fona un radioaktīvā starojuma rādītāji objektā, kas tiek gatavots būvdarbiem. Ja mērījumi uzrādīs nepieņemami zemu vides drošības līmeni, tad dzīvojamo ēku arhitektūras un plānošanas lēmumos būs jāiekļauj pasākumi radioaktīvo vielu iekļūšanas telpās ierobežošanai no pazemes.
Parasti arhitekti saskaras ar uzdevumu izolēt tehniskās pazemes telpas un pagrabu, lai neitralizētu gāzu maisījumus. Kā likums, cīņa notiek ar radona starojumu. Praksē šādi uzdevumi tiek īstenoti, noblīvējot konstrukciju savienojumus un spraugas, intensīvi vēdinot pazemes u.c. Briesmas var rasties arī no blakus esošajām autostāvvietām. Šajā situācijā ēkas arhitektoniskais un plānošanas risinājums paredz arī organizēt barjeru no izplūdes gāzēm. Priekš šītiek projektētas speciālas konstruktīvas virsbūves, tai skaitā nojumes virs ieejām. Mūsdienu projektos autostāvvietas sākotnēji atrodas tālāk no dzīvojamo ēku logiem un ieejām.
Trokšņa izolācija
Dzīvojamās telpās ienākošā trokšņa samazināšana ir nepieciešams pasākums komforta ziņā. Sākotnēji darbs šajā virzienā tiek īstenots ar labvēlīgu telpu orientāciju. Piemēram, tehniskās un saimniecības telpas atrodas blakus galvenajām ielām. Dzīvojamās istabas, gluži pretēji, ir orientētas uz klusāko pusi - piemēram, uz pagalmu. Taču galvenās metodes nevēlamā trokšņa ietekmes mazināšanai nosaka arhitektoniski telpu plānošanas risinājumi konstrukciju būvniecības un apdares darbu ziņā.
Tas nozīmē, ka sienas materiālam jābūt ar noteiktu biezumu un struktūru, kas ir piemērota pietiekamas skaņas izolācijas nodrošināšanai. Tātad efektīvu trokšņu barjeru rada putuplasta un gāzbetona bloki, taču tie zaudē tradicionālajiem ķieģeļiem stiprības un izturības ziņā. Apdares ziņā izolāciju var panākt ar minerālvilnu, putupolistirola plāksnēm, filca paliktņiem utt.
Nodrošināt insolāciju
Insolācija ir arī svarīgs parametrs ērtai un drošai dzīvošanai. Tas norāda tiešā saules starojuma iedarbības līmeni uz dzīvojamām telpām. Šī rādītāja normalizēšana tiek panākta aroptimālais attālums starp savstarpēji ēnojošām fasādēm. Šajā gadījumā nevar iztikt, neņemot vērā objektu konstrukcijas orientāciju. Projekta attīstītāji vairs ne tikai izvēlas labākās puses dzīvojamo telpu izvietošanai, bet regulē paši pieņemamākās ēku un sekciju orientācijas. Blīvu ēku apstākļos arhitektūras un plānošanas risinājums var nodrošināt standarta insolāciju, izmantojot papildu metodes. Tie ietver grozāmu konstrukciju ieliktņu, nobīdītu sekciju izmantošanu, liftu bloku un kāpņu telpu izvietošanu aizēnotā stūrī utt.
Reģionālā specifika plānošanā
Normatīvie akti sadala reģionus atbilstoši klimatisko apstākļu īpatnībām, piedāvājot katrai grupai īpašas prasības. Piemēram, pirmā grupa jāveido ar minimālu ievades grupas elementu skaitu. Jāņem vērā arī iespēja samazināt sniega sanesumus un siltuma zudumus. Otrā un trešā kategorija paredz ēku padziļināšanu ar efektīvāku vēja un sniega aizsardzību.
Lai samazinātu aukstā gaisa ieplūšanu, ēkās tiek ieviestas papildu ieejas no abām pusēm. Iekštelpu siltināšana tiek realizēta ar standarta metodēm, kā to paredz tipisks arhitektūras un plānošanas risinājums. Teritorijas ar stipru salu nav ieteicams apbūvēt ar ēkām, kuru augstums pārsniedz 4-5 stāvus. Pretējā gadījumā jumta izlīdzināšana ir izslēgta, un bēniņu telpām jāsaņem pastiprināta aizsardzība pret vēju.ar izolāciju.
Dzīvokļa plānojumi
Dzīvokļu projektu izstrādes mērķis galvenokārt ir katras telpas optimāla izmēru un platības izvēle. Šajā gadījumā optimālie parametri tiek saprasti kā vērtības, kas ļaus ērti novietot nepieciešamās mēbeles, aprīkojumu un sadzīves tehniku. Pats plānojums izstrādāts, ņemot vērā minētos klimatiskos, kā arī sadzīves un demogrāfiskos faktorus. Tiek ņemts vērā arī dzīvokļa veids - privātajam sektoram vai sociālajai īrēšanai. Normatīvās prasības dzīvokļu arhitektūras un plānošanas risinājumam nosaka arī konkrētas robežas platības ziņā. Piemēram, vienistabas dzīvoklī koplietošanas telpas platībai jābūt vismaz 14 m22. Ja ir 2 vai vairāk dzīvojamās istabas, tad šī vērtība palielinās līdz 16 m2.
Izkārtojuma pārveidošanas iespējas
Idejas dzīvokļu pārveidošanai bieži rodas no mūsdienu jaunajiem ieceļotājiem. Īpaši tas attiecas uz vecā plānojuma objektiem, kas neiekļaujas jaunajās idejās par interjera dizainu. Tāpēc jaunās mājas vadās pēc nākotnes pārmaiņu iespējamības. Ko tas nozīmē? Īpašnieks varēs vismaz mainīt telpu izmērus, apvienot telpas vai mainīt funkcionālās zonas. Elastīgākajā variantā arhitektoniskais un plānošanas risinājums pieļauj arī iespēju apvienot dzīvokļus vienā stāvā. Tās ir radikālas pieejas transformācijai, kuru īstenošananozīmē komunālo inženiertīklu radikālu pārkārtošanu.
Vispārējo telpu plānošana
Publisko telpu organizēšanas iespējas dzīvojamo ēku iekšienē projektā sākotnēji tiek ņemtas vērā vai tālāk tiek aprīkotas pēc iebūvētās pieliktās metodes. Šajā gadījumā arhitektūras un plānošanas risinājumā ir ņemta vērā šāda veida telpu iespējamā ietekme uz tām esošajām dzīvojamām istabām. Tiek vērtēti trokšņa rādītāji, gaisa piesārņojums, jaunieviesto inženiertehnisko iekārtu ietekme u.c.
Secinājums
Arhitektūras un plānošanas dokumentācijas iezīme ir tāda, ka tā ļauj ņemt vērā ēku kvalitātes raksturlielumus ārpus galvenās tehniskās prasības attiecībā uz objekta izturību, ilgmūžību un uzticamību. Inženieri koncentrējas uz šo parametru kopumu, bieži vien ignorējot citus darbības aspektus. Savukārt integrētie arhitektūras un plānošanas dizaina risinājumi piedāvā ņemt vērā iedzīvotāju vajadzības pēc ergonomikas un drošības. Šo pieprasījumu pamatā ir dažādu nozaru speciālistu pētījumi. Tos pašus normatīvos dokumentus un prakses kodeksus izstrādā sanitāro dienestu darbinieki, vides speciālisti, projektētāji, tāmētāji utt.
