Dārzkopība ir apgrūtinošs bizness, kas prasa ne tikai ievērojamas pūles, bet arī daudz zināšanu. Jūs nevarat izveidot skaistu dārzu, stādot kokus vietnē. Jā, un tas joprojām ir jādara pareizi. Kur iegādāties koku stādus, kā tos stādīt, kad ir labākais laiks to darīt – šie un citi jautājumi dārzniekam jārisina regulāri.
Saņemšanas laiks
Koka vai krūma stāds jāstāda pavasarī vai rudenī - miera periodā. Pavasarī to dara pirms pumpuru ziedēšanas, bet rudenī - pēc augšanas pārtraukšanas. Stādu stādīšanai katrā no šīm sezonām ir savas priekšrocības.
Pavasara metode nodrošina labu augu izdzīvošanu. Šajā laikā augsnē ir liels mitruma daudzums, kas ļauj stādiem pierast pie jaunas vietas. Augam ir laiks nostiprināties pirms vasaras karstuma iestāšanās. Šo procedūru vislabāk veikt uzreiz pēc tam, kad augsne ir atkususi.
Rudens stādīšana palīdz uzlabot apstākļus jaunu sakņu veidošanai. Liela klātbūtnemitruma daudzums palīdz augiem iesakņoties. Tomēr rudens koku stādu ir grūtāk nosargāt no grauzējiem un nosalstošām saknēm.
Pareizā izvēle
Ir vairāki noteikumi, kurus ieteicams ievērot, iegādājoties stādus:
- iepērcieties tikai stādaudzētavās vai specializētos veikalos;
- neņemiet augus ar mehāniskiem bojājumiem vai nepietiekami attīstītiem;
- saknēm nevajadzētu būt sausām un trauslām.
Veselam divus gadus vecam koka stādam jābūt ar vismaz trim līdz 30 centimetriem gariem zariem, attīstītu pumpuru un stumbra biezumu vismaz 2 cm. Zariem uz stumbra jābūt vienmērīgi izvietotiem, 40- 60 centimetrus garš.
Sagatavošanās iepriekš
Izkraušanas bedre ir jāizrok iepriekš. Pavasara darbiem ir nepieciešams sagatavot padziļinājumu augsnē rudenī un pirms rudens stādīšanas - dažas nedēļas pirms stādīšanas.
Koka stādam ir nepieciešama aptuveni 80 centimetru dziļa un 1 metra diametra bedre. Krūmiem nepieciešams mazāks padziļinājums – 60 centimetru diametrā un pusmetra dziļumā. Lielie caurumu izmēri ir nepieciešami, lai jaunās un vēl nespēcīgās auga saknes augtu mīkstā augsnē un neizlauztos cauri blīvajam zemes slānim.
Izvēloties stādīšanas vietu, vispirms jānoņem augšējais augsnes slānis un jāuzklāj bedres malā. Apakšējais slānis ir salocīts atsevišķi. Pēc tam bedrē ielej iepriekš sagatavotu mēslojumu, kas sastāv no dubultā superfosfāta, kālija sulfāta un hlorīda, koksnes pelniem,pūkains kaļķis un 1-2 spaiņi komposta vai labi sapuvuši kūtsmēsli.
Tas viss labi sajaucas ar pusi no augsnes virskārtas. Trešo daļu iegūtā maisījuma izņem no bedres, lai to izmantotu vēlāk. Ja augsne uz vietas ir smaga, ekstrahētajai augsnei pievienojiet dažus spaiņus smilšu. Ar smilšainu augsni bedres dibenā jāieber māls.
Nosēšanās
Bedrē veidojam uzkalniņu un uz tā novietojam koka stādu tā, lai tā saknes kakls būtu vairākus centimetrus virs padziļinājuma malas līmeņa. Ir jāuzrauga vienmērīgs sakņu sadalījums stādīšanas bedrē. Ir nepieciešams piepildīt zemi, lai tajā nebūtu tukšumu. Pēc tam noblietējam augsni ap stādu, bet to darām ļoti uzmanīgi, lai nesabojātu saknes.
Pēc iestādīšanas ap koku izveidojam bedri, kurā ielejam vienu vai divus spaiņus ūdens. Laistīšana nodrošinās labu sakņu kontaktu ar augsni.
